Īsumā par UZBEKISTĀNU

Attēlā: Sher-Dor Madrasah fragments Registāna laukumā Samarkandā, 
kur redzams, ka netika ievērots aizliegums - attēlot dzīvas radības 
Islāma reliģisko būvju dekorācijās.

Uzbekistānas Republika ziemeļrietumos un ziemeļos robežojas ar Kazahstānu, dienvidos ar Afganistānu, ziemeļaustrumos ar Kirgizstānu, dienvidaustrumos ar Tadžikistānu un dienvidrietumos ar Turkmenistānu. Līdz ar to Uzbekistāna un Lihtenšteina ir vienīgās valstis pasaulē, kurās atrodoties jāšķērso valsts robežas, lai piekļūtu jūrai. Uzbekistānai nav okeāna vai jūras piekrastes, tā kā Kaspijas jūra ir ezers. Tai ir piekļuve arī iekšzemes Arāla jūrai (arī ezers;).

Kyzyl Kum tuksnesis, kas aizņem arī daļu no Kazahstānas teritorijas, ieņem lielu daļu ziemeļu un centrālās Uzbekistānas līdzenuma. Uz austrumiem no Kyzyl Kum atrodas Ferganas ieleja – auglīga platība, kurā koncentrējas lauksaimniecības produkcija. Uz austrumiem, dienvidiem un ziemeļiem no Ferganas ielejas sākas kalnu grēdas, kas atdala Vidusāziju no Ķīnas. Uz rietumiem no valsts atrodas Ustytas līdzenums, tuksnesis, kurā dzīvo nomadu grupas, kas nodarbojas ar pastorālo darbību. Divas lielākās upes ir Syr Darya un Amu Daria, kuru intensīvā izmantošana lauku apūdeņošanai, ir veicinājusi Arāla jūras sarukumu.

Vēsturiski valsts teritorija bija neatņemama Samanidas impērijas sastāvdaļa, līdz tā nonāca Timuridu dinastijas pārvaldībā. 16.gs. to sāka pārvaldīt uzbeku nomadi, kas runāja austrumu turku dialektā. Šodien lielākā daļa iedzīvotāju turpina runāt šajā turku valodu ģimenes valodā. Tomēr Uzbekistānā gandrīz ar teju ikvienu iedzīvotāju varēsiet sarunāties krievu valodā, kas ir otra valsts oficiālā valoda (de facto) pēc uzbeku valodas. Savukārt, ar jauniešiem vērts mēģināt vest sarunu arī angļu valodā, to tie bieži pārvalda labāk kā krievu valodu.

Uzbekistāna tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā 19.gadsimtā. 1924. gadā tā kļuva par vienu no Padomju Savienības republikām, lai pēc PSRS krišanas līdzīgi mūsu Latvijai atgūtu savu neatkarību.

Uzbeki ir dominējošā etniskā grupa. Citas etniskās grupas ir krievi (5,5%), tadžiki (5%), korejieši (4,7%), kazahi (3%), Karakalpaki (2,5%) un tatāri (1,5%).

88% no iedzīvotājiem ir sunnītu musulmaņu, 9% austrumu pareizticīgie kristieši un 3% citas reliģijas pārstāvji.

Uzbekistānas pirmais prezidents ieņēma amatu kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā līdz pat viņa nāvei 2016. gadā. Tas bija sava veida autoritārs režīms, kura vājais punkts, bez šaubām, bija nespēja veidot veiksmīgas starptautiskās attiecības. Jaunais prezidents ir veicis ievērojamas pārmaiņas – viena no tām ir valdības atbalsts tūrisma industrijas attīstībai.

Neskatoties uz to, ka valsts valdība paziņojusi, ka tās mērķis ir brīva tirgus ekonomika, šodien vēl norit tirgus ekonomikas kontrole (valsts lielākie uzņēmumi pieder valstij vai ir tās kontrolēti), kas nereti atbaida ārvalstu investorus.

Uzbekistānas ekonomika balstās uz dažādu izejvielu ražošanu un pārdošanu, piemēram, kokvilnas, zelta, urāna, kālija un dabasgāzes. Valsts ekonomikas atkarība no kokvilnas audzēšanas un pārdošanas ir tik liela, ka pavisam nesen tā izvērtās tā sauktajā Kokvilnas krīzē, kuras sekas un tajā pašā laikā arī cēlonis ir Arāla jūras izžūšana Uzbekistānas teritorijā. Vairāk par to lasi: Arāla jūra – dzīvais mironis (Vides Vēstis). Tādēļ valdība vēlas diversificēt valsts ekonomiku.

Līdz šim tika uzskatīts, ka Uzbekistāna izvēršas ceļotāja maciņam dārgāka kā tās kaimiņvalsts Kirgizstāna. Es pēc ceļojuma pa abām valstīm 2018.gada vasarā varu apgalvot, ka izmaksas būs līdzīgas vai pat, ka Kirgizstānā šis tas būs dārgāks (piemēram, izmitināšanās viesnīcās). Sastapu daudzus uzbekus, kas vēl joprojām domā, ka Kirgizstāna ir daudz mazāk attīstīta nekā Uzbekistāna un ka teju tur vēl iedzīvotāji pārvietojas tikai zirga mugurā. Konstatēju, ka pagaidām ir tieši otrādi. Kirgizstānu varam dēvēt par tik pat attīstītu kā Uzbekistānu, lai gan tiesa, ka tai vēl jāaug, lai attīstītu tūrisma nozari, kas Uzbekistānā samērā veiksmīgi darbojas jau desmitiem gadu, neskatoties uz to, ka iebraukšanai valstī nepieciešama vīza (tā nav nepieciešama nedz Kirgizstānā, nedz Kazahstānā).

4.khiva m (282) iz
Zīda ceļa dārgumi Hivā (Uzbekistāna).

Uzbekistānā tuksneša vidū atklāsiet burvīgas pilsētas gluži kā Tūkstoš un vienas nakts pasakās. Iepazīsti Zīda ceļa sirdi! Uzbekistānā atrodas trīs svarīgas Zīda ceļa pilsētas: Samarkanda, Buhāra un Hiva.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Up ↑

%d bloggers like this: