UZBEKISTĀNA

Attēlā: vairākas no Uzbekistānas ievērojamākajām apskates vietām.

Margilan (Uzbekistāna, 2018.gads)

Margilan ir maza pilsēta, kas atrodas pavisam netālu no Uzbekistānas robežas ar Kirgizstānu. Patiesība tas teju bija vienīgais iemesls, kāpēc šeit sākotnēji apmetos uz pāris dienām. Tā teikt, stratēģisks atpūtas punkts pirms sākt apceļot Kirgizstānu un pie reizes apskatīt slaveno pilsētas zīda fabriku.

Bet pāris dienas pārvērtās četrās un teju piecās, pateicoties šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem – Guļai un Bahrom.

Stāsts sākas ar to, ka Margilan ierodos vēlu pēcpusdienā, un tā vien ir laiks kā atstāt mugursomu viesnīcā un doties vakariņu meklējumos. Gan pirms, gan pēc vakariņām tāda nedaudz dīvaina sajūta, jo ielās nav redzams daudz cilvēku. Uzbekistānā, kā arī citās valstīs, kur vasarās gaisa temperatūra pa dienu bieži sasniedz 40 grādus, iedzīvotāji iziet ielās, kad saule jau ir norietējusi, lai dotos uz parkiem, kur kamēr bērni spēlējas, pieaugušie var papļāpāt un ko uzkost…

Vienā no pilsētas centrālajām ielām redzu mašīnā sēdošu vīrieti (Bahrom), kas it kā kaut ko gaida. Kā jau teicu, daudz cilvēku nebija, kam pajautāt. Sasveicinos un sāku prasīt, kur parasti šajā pilsētā šajās stundās cilvēki iet. Mašīnā iesēžas sieviete (Guļa, Bahrom sieva) un starp abiem man izstāsta, kādi ir pilsētas iedzīvotāju paradumi. Pasaku paldies un eju jau uz viesnīcas pusi, kad pēkšņi dzirdu sev aiz muguras pīpināšanu. Šie abi tikko ir apgriezuši mašīnu riņķī, lai dotos savai mājai pretējā virzienā, lai mani nogādātu, kur nu vien es vēlos. Abi saka, ka tā jau nevar, kad cilvēks ir svešā vietā, viņam vajag palīdzēt. Ka viņiem šad tad arī ir nācies ceļot, un ir bijuši gadījumi, kad vēlējušies kaut kāds viņiem palīdzētu, ko paskaidrotu.

Jau biju tiešām pateicīga, ka neskatoties uz manām sliktajām norādēm, viņiem abiem mani izdevās nogādāt līdz pašām viesnīcas durvīm (tā atradās koloniālā stila māja, apdzīvotā privāto māju kvartālā, kura ielas pirmajās divās dienās tiešām man atgādināja autentisku labirintu:). Bet tad nu vēl pa ceļam iepazināmies – kurš ko dara, kādi ir turpmākie mana ceļojuma pieturpunkti, un, kad jau gribu kāpt ārā no mašīnas – abi uzstāj, ka rīt man būs pakaļ, lai aizvestu mani vakariņās uz viņu māju. Protams, ka ar lielām acīm, bet piekritu.

Nākošajā dienā sāku jautāt viesnīcas īpašniekam par tradīcijām Uzbekistānā, ko varētu paņemt līdzi, ko nē. Viņš man paskaidroja, ka pēc būtības nav pieņemts neko nest. Varbūt maizi. Bet tā kā Bahrom strādā izvadājot smalkmaizītes, atmetam šo ideju un nosliecamies uz gardā uzbeku arbūza pusi. Tas gan, viņš mani nobrīdina, ka par naudas došanu nevar būt nekādas runas. Kad Uzbekistānā kāds tevi ielūdz uz savām mājām, pēc vienas vizītes jau esi ģimenes draugs, no kura nekad nekas netiek ņemts un kuram vienmēr tiek palīdzēts.

Vakariņas karaliskas – ar uzbeku plovu, saldumiem, augļiem utt. Bet pats galvenais sarunām ar pāri un Bahrom brāli, kas dzīvo tur pat blakus. Par padomju laikiem, par Uzbekistānu šodien, ceļošanu, sapņiem, problēmām, un nākotnes plāniem… Tik atklāti runājam, ka liekas, ka jau sen esam pazīstami. Tieši tā mēs jutāmies tajā vakarā. Jau bezgala pateicīga biju par visu, it īpaši par man dāvāto viesmīlību, siltumu un rūpēm, bet tad vēl tieku apdāvināta ar saldumiem, audumu, no kura tagad esmu uzšuvusi žaketi, lai vienmēr atcerētos manus draugus no Uzbekistānas.

Šķīrāmies ar asarām acīs vien divas dienas pēc šīm vakariņām – Uzbekistānas un Kirgizstānas robežpunktā. Zinu, ka viņi visticamāk nevarēs mani apciemot Spānijā, bet apsolīju ierasties uz viņu dēla kāzām, kad vien viņiem būs iespējams tās sarīkot. Šie divi cilvēki man ir kaut kas līdzīgs Ziemassvētku brīnumam, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, esmu kursā par viņu dzīvēm. Zinu, ka tiklīdz, kā saņemšu ielūgumu uz kāzām, būšu ar ceļa somu ārā pa durvīm. Šo divu draugu dēļ pilnīgi noteikti.

Paldies Jums draugi un gaidu vēstuli!

RAHMAT!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: