Ceļot ar “galvu uz pleciem”: kāpēc ceļošana nāk par labu mūsu smadzenēm?

 

Attēlā: bloga oficiālās mākslinieces A.Kirmušas karikatūra 
"Smadzeņu pavasaris".

Spāņu neiroloģijas biedrība uzskata, ka ceļošana padara mūs laimīgākus un novērš deģeneratīvas slimības.

Saskaņā ar Spānijas neiroloģijas biedrību viens no veidiem kā saglabāt mūsu smadzenes aktīvas un veselīgas – ir ceļojot. Tagad mēs varam teikt, ka mainot mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, stimulus, emocijas, ieradumus, atvadoties no mazkustīga dzīvesveida un ikdienas rutīnas, tas nāk par labu mūsu organismam, bet it īpaši smadzenēm.

Smadzenes2
A.Kirmušas karikatūra “Vienmēr ceļā”.

Zinātne ir pierādījusi, ka ceļošana mūs padara daudz radošākus, varam vieglāk pielāgoties pārmaiņām, kā arī palielina mūsu sapratni, laimes sajūtu, pazemina stresu un padara mūs izturīgākus pret neuroloģiskām slimībām.

Kāda ir šī burvju recepte? Jaunums, dažādība un izaicinājums.

Pastāv daudz pētījumu, kas liecina, ka jeb kā jauna apguve, kas sevī ietver izaicinājumu, palīdz attīstīt neironu savienojumus. Tātad, kad mēs mācamies ko jaunu vai veicam jaunas darbības, mēs “trenējam” savas smadzenes, izraisot dažādas sinapses jeb kontaktus starp neironiem, tādā veidā mēs veicinām to neiroplasticitāti un uzlabojam to kognitīvo rezervi. Par šiem konceptiem vairāk vari lasīt arī: https://www.rsu.lv/zinatniskie-raksti/galvas-smadzenu-normalas-un-patologiskas-novecosanas-izpausmes

“Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam mūsu smadzenes mainās visas dzīves garumā. Šis fenomens ir pazīstams kā neiroplasticitāte. Neironi var izveidot jaunus kontaktus jeb savienojumus un pat veidot jaunus neironus, tāpēc ir vitāli svarīgi trenēt un stimulēt mūsu smadzenes. Pastāv trīs galvenie elementi, kā to paveikt: likt smadzenēm stāties pretī jaunumiem, daudzveidībai un izaicinājumam. Ceļošana ietver sevī visus trīs” saskaņā ar ārstu Jose Manuel Molto no Spānijas Neiroloģijas biedrības.

“Tā kā rutīna ir slikts padomdevējs mūsu smadzenēm, ceļojot un atklājot jaunas vietas, sajūtas, smaržas, skaņas un garšas, mēs piespiežam smadzenes izmantot visu to potenciālu. “Arī ikdienas rutīna reizēm ir vajadzīga. Tikai tādā gadījumā tiek stimulēti skaitliski mazāk smadzeņu apgabali, bet ne tādēļ tā ir slikta. Mēs nevaram dzīvot pastāvīgā smadzeņu hiperaktivitātes stāvoklī”, skaidro Manuel Molto. “Kad ceļojam uz citu vietu, it īpaši, ja tā ir mums nepazīstama, mēs piespiežam smadzenes būt nepārtrauktā problēmu risināšanas un grūtību pārvarēšanas procesā. Ceļošana, galvenokārt, prasa mācīties un iegaumēt visu citādo, līdz tas kļūst normāls un pazīstams. To varam uzskatīt par paātrinātu apmācību“. Turpinājumā divi izcili piemēri jaunu garšu apguvē;)

Nepieciešamība pielāgoties jaunām sajūtām: valodas, vizuālajām, smaržas, garšas; apgūt jaunas ielas, veikt mūsu galvās tādu kā iedomātu mūsu atrašanās vietas karti, sazināties citā valodā u.c. Tās ir tikai dažas no aktivitātēm, kas stimulē smadzenes, paaugstinot to plasticitāti, radošumu, un, saskaņā ar ārstu Molto, palielina arī mūsu sapratni: “Ir svarīgi apmācīt un stimulēt smadzenes, jo laika gaitā lielāks skaits savienojumu nozīmē arī lielāku kognitīvo rezervi, kas, savukārt, mūs padara izturīgākus pret novecošanu un neuroloģisko slimību simptomiem. Turklāt jo pieredzes bagātāka būs mūsu dzīvi, jo lielāka iespējamība, ka sasniegsim brieduma gadus ar veselīgām smadzenēm.”

Ceļošanai ir arī citas priekšrocības, kas ietekmē mūsu smadzeņu veselību. Fiziskā slodze, piedalīties sociālajās aktivitātēs vai veikt intelektuālās darbības ir aspekti, kas ir demonstrējuši smadzeņu veselību uzlabojumus visos vecumos, pat pacientos, kuriem jau ir neuroloģiska saslimšana. Molto saka, ka tad, kad mēs ceļojam, mēs vairāk staigājam, piedalāmies ekskursijās vai nodarbojamies ar kādu sporta veidu, kā arī pavadām vairāk laika lasot, izbaudot dažāda veida kultūras pasākumus vai veicam aktivitātes grupā. Tādēļ ir zinātniski pierādīts, ka ceļošana palielina laimes sajūtu un mazina stresu, tādējādi radot pozitīvu emociju uzkrāšanos, kas stiprina mūsu neironu tīklu, pretēji tam, kas notiek, kad mēs piedzīvojam situācijas, kas saistītas ar stresu.

Avots: https://www.elcultural.com/noticias/ciencia/viajar-con-cabeza/9658

Kultūras aktualitāšu žurnāla El Cultural raksts “Viajar con cabeza” (spāņu valodā). Autors: Javier López Rejas.

Advertisements

2 thoughts on “Ceļot ar “galvu uz pleciem”: kāpēc ceļošana nāk par labu mūsu smadzenēm?

Add yours

  1. Pilnīgi piekrītu. Manā dzīvē tikai ceļošana var fascinēt, iedvesmot un vienkārši atslābināt no ikdienas. Un parasti plānoju savu ceļojumu uz kādu jaunu valsti vai pilsētu, pagaidām vienīgā vieta, kur esmu atgriezusies ir Kanāriju salas, bet gan izpētīju divas salas – Tenerifi un Lanzaroti. Ceļojumos mani piesaista viss – lidojums, jaunas valodas, jauni aromāti, ēdieni, kultūra un citādāks dzīves ritms. Pat nezinu ar ko var salīdzināt to pirmo ieelpu, kad tikko izkāp no lidmašīnas un mēģini iesūkt skābekli ar katru savu ķermeņa šūnu. Šajā sezonā plānoju apceļot kādu no Grieķijas salām, jo pagaidām biju tikai Halkidikos, pašlaik izvēlos no šiem – https://www.novatours.lv/atputas-celojumi/griekija – varbūt kādam ir pieredze? Ko labāk ieteiksiet Krētas vai Rodas salu? Interesanti būtu arī izmēģināt kādu kalnu kāpšanas maršrutu un niršanas tūri.

    Publicējis 1 person

    1. Liels paldies, Ilze, par komentāru! Bez šaubām, uz Kanāriju salām vienmēr ir vērts atgriezties – katrai no septiņām arhipelāga salām ir savs šarms. Esi jau pabijusi divās ļoti populārās salās un, bez šaubām, pārējās piecas nākotnē Tevi sagaidīs ar ainavu dažādību un dažas no tām ar ne tik lielu tūristu skaitu, kas sniegs plašākas relaksācijas un dabas baudīšanas iespējas (piemēram, Fuerteventura, La Palma).
      Kas attiecas uz Grieķiju, es personīgi vēl neesmu apmeklējusi šo valsti, lai gan Krētu izcēlu kā ļoti labu galamērķi savā bakalaura darbā: kvalitātes-cenas attiecības ziņā un kā alternatīvi citiem Latvijā populāriem galamērķiem (piemēram, Ēģipte vai Turcija), uz kuriem tajā brīdī devās maz tūristi dēļ tā brīža politiskās situācijas.
      Manuprāt, izvēloties starp Rodu un Krētu svarīgs ir dienu skaits, kuru vari veltīt ceļojumam, jo, lai gan daudzi rekomendē Krētu, apmeklējot pirmo reizi Grieķijas salas (Tu gan jau esi bijusi Halkidikos), tomēr Krēta ir arī lielākā no tām. Tas nozīmē, ka ir plašas pārgājienu iespējas, tajā skaitā kalnu maršruti (Krētā kalni pārsniedz 2000 metrus v.j.l. – vienā no kalnos apslēptajām alām piedzima Zevs;). Protams, arī Rodas un citās grieķu salās vari doties pārgājienos – tie vienkārši būs īsāki.
      Kas attiecas uz niršanu, jebkura sala ir tai piemērota un katrā atradīsi niršanas klubu ar apmācību kursiem, ja tādi ir nepieciešami. Krētas ūdens esot kristālskaidrs un iespējams pietuvoties tiešām tuvu, piemēram, zilajai tunzivij. Izskatās, ka salai tuvajos ūdeņos dzīvības netrūkst.
      Esot Rodās, ieteicams no ostas ar kādu no specializētajām laivām, kas ved ūdenslīdējus, doties uz līci Kalithea, kur zem ūdens iespējams redzēt iespaidīgus krāsu sajaukumus.
      Vienu vārdu sakot, es personīgi Tev ieteiktu Krētu, ja tavā rīcībā ir pietiekošs dienu skaits (10 būtu ideāli, 7 – minimums, protams, jebkurā gadījumā būs grūti redzēt visu salu – jāizvēlas tas, kas tuvāk pie sirds). Tiesa ieteicams salas iepazīšanai noīrēt mašīnu, lai apmeklētu vismaz daļu no salas ievērojamākajām vietām: Samarijas aiza, Moni Arkadiou klosteris, Elafonisi pludmale, Loutro zvejnieku ciemats, Knossos pils, Rethymno nocietinātā pilsēta, Agios Nikolaos un Canea pilsētas, galvaspilsēta Heraklion, Sendojas ala, Gortinay un bizantiešu freskas, piemēram, Agios Georgios vai Kritsa.
      Ceru, ka esmu Tev kaut kādā veidā palīdzējusi pietuvoties izšķirošajam lēmumam. Izvēle tiešām ir grūta, jo jebkura no Grieķijas salām ir skaista un bagāta ar interesantām un vēsturiskām vietām!

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

Up ↑

%d bloggers like this: